“Energy Boost” Programme
“Energy Boost” is a three-month pre-incubation programme aimed at the development of innovation in the energy sector. It is implemented in close cooperation with Latvenergo and Sadales tīkls, providing students with the opportunity to work with real industry challenges and develop practically applicable solutions for sustainable and future energy.
The aim of the programme is to create an environment in which student teams can develop, validate, and prototype their ideas, while strengthening professional skills and building close cooperation between universities and industry. Particular emphasis is placed on the development of science-based ideas and their advancement towards practical application and potential commercialisation.
Nowadays, the energy sector is undergoing significant changes driven by the transition to renewable resources, sustainable development, and climate neutrality. There is a growing need for new solutions that combine technology, data analysis, and an innovative approach to resource management. Within the programme, student teams are invited to address current challenges related to the development of renewable energy resources, energy efficiency, sustainable infrastructure, circular economy, and public engagement in green transition processes. It is an opportunity to create solutions that promote a sustainable future and responsible use of resources both in Latvia and on a broader scale.
During the programme, participants acquire the principles of idea validation and minimum viable product development, carry out in-depth market research, and analyse product–market fit. At the end of the programme, a DEMO Day takes place, where teams present their solutions and receive professional feedback. The best teams are offered the opportunity to continue development in the Incubation Programme and test their solutions in real conditions in cooperation with an industry partner.
The programme will take place from 23 April to 15 July in person – at the Academic Center of the University of Latvia or at the industry partners Latvenergo and Sadales tīkls. After the selection of innovation applications, students are provided with sessions and consultations with experts and industry professionals. Each team is assigned a supervisor whose task is to ensure the implementation of methodological work phases and to supervise the development of innovation and prototype creation.
What are the benefits of participating in the programme?
Expert support and mentoring from specialists of Latvenergo and Sadales tīkls
Monthly scholarship in the amount of EUR 280
Academic supervisor from the University of Latvia
Educational sessions and individual consultations for idea development
Funding up to EUR 3,506 for idea development and prototyping
Opportunity to apply for a cash prize fund of EUR 5,000
Access to LU OpenLab prototyping workshop and technical infrastructure
Excursions and the opportunity to get to know the energy sector from the inside
Opportunity to continue idea development in the Incubation Programme
Opportunity to potentially cooperate with Latvenergo and Sadales tīkls by developing and testing your solution in real industry conditions
Who can apply?
A student team of 2–5 participants can apply to the programme, where at least one participant is a student enrolled in a higher education institution (in Latvia or abroad) in a bachelor’s, professional studies, master’s, doctoral, or residency programme. The team is recommended to combine different competencies necessary for the full development of the idea. Participants are encouraged to cover both technical development (for example, programming, engineering, or data analytics), as well as product or business thinking, and project management skills, ensuring a balanced and effective approach to solution development. Participants who do not have a ready team or need additional competencies have the opportunity to participate in a “Matchmaking” event, within which it is possible to find team members; this networking event will take place on 9 April from 18:00 to 20:00 at the University of Latvia House of Science, Room 301.
How to apply?
Applications for the programme “Energy Boost” are open until 19 April 2026, 23:59, by filling in the application form. Throughout the entire application submission period, remote individual 1:1 consultations will be available to improve the quality of applications; it is possible to apply for them by writing to the email inovaciju.granti@lu.lv.
The programme is organised by the University of Latvia Innovation and Acceleration Center in cooperation with Latvenergo and Sadales tīkls within the ERDF co-funded project No. 1.1.1.7/1/25/A/005 “Innovation Grants for Students of the University of Latvia.”

| Datums | Laiks | Vieta | Nodarbība |
| 25. marts | 15.00-16.00 | MS Teams | Informatīvā sesija |
| 1. aprīlis | 18.00-20.00 | LU Akadēmiskais centrs | Matchmaking pasākums |
| 12. aprīlis | līdz 23.59 | Noslēdzas pieteikšanās | |
| 23. aprīlis | 18.15-19.45 | LU Akadēmiskais centrs | Ievadlekcija |
| 30. aprīlis | 18.15-19.45 | LU Akadēmiskais centrs | Lekcija par risinājumu izstrādi un prototipēšanu |
| 7. maijs | Ekskursija | ||
| 14. maijs | 18.15-19.45 | LU Akadēmiskais centrs | Lekcija par ML risinājumiem un datu apstrādi |
| 21. maijs | 18.15-19.45 | LU Akadēmiskais centrs | Lekcija par IP stratēģijām |
| 28. maijs | 18.15-19.45 | LU Akadēmiskais centrs | Lekcija par biznesa risinājuma attīstību |
| 4. jūnijs | 18.15-19.45 | LU Akadēmiskais centrs | Individuāls darbs |
| 11. jūnijs | 18.15-19.45 | LU Akadēmiskais centrs | Lekcija par risinājuma testēšanu un pārbaudi |
| 18. jūnijs | 18.15-19.45 | LU Akadēmiskais centrs | Individuāls darbs |
| 25. jūnijs | 18.15-19.45 | LU Akadēmiskais centrs | Lekcija par prezentāciju veidošanu |
| 2. jūlijs | 18.15-19.45 | LU Akadēmiskais centrs | Individuāls darbs |
| 9. jūlijs | 18.15-19.45 | LU Akadēmiskais centrs | Lekcija par gala rezultātu prezentēšanu |
| 15. jūlijs | LU Akadēmiskais centrs | DEMO diena |
Lai piedalītos, jāaizpilda pieteikuma anketa un budžeta veidlapa. Zemāk soli pa solim skaidrots, kā to izdarīt.
Ja ir radušies kādi jautājumi par projekta pieteikuma anketas aizpildīšanu vai budžeta projekta pieteikuma veidlapu, lūgums rakstīt uz e-pastu: inovaciju.granti@lu.lv vai pieteikties uz konsultāciju šeit.
1. Vispārīgā informācija
Šī sadaļa palīdz mums saprast, kas esat jūs un kādu ideju vēlaties attīstīt.
Komandas nosaukums – izvēlieties īsu un atmiņā paliekošu nosaukumu. Tas nav obligāti gala nosaukums, bet tas palīdzēs identificēt jūsu komandu.
Idejas tēma – atzīmējiet vienu no piedāvātajām jomām (piem., mākslīgais intelekts, drošība, izglītības tehnoloģijas). Ja neatbilst nevienai, norādiet “Cits” un ierakstiet Jūsu izvēlēto.
RIS3 joma – izvēlieties, kurā no Latvijas viedās specializācijas jomām ietilpst jūsu ideja (IKT, biomedicīna u.c.).
Padoms: ja šaubāties, izvēlieties jomu, kas vislabāk atbilst idejas galvenajam pielietojumam. Priekšroka tiks dota pieteikumiem, kas tiek īstenoti programmā noteiktajās prioritārajās jomā – skat. nolikumu.
2. Idejas apraksts
Šī ir pieteikuma centrālā sadaļa – tajā jāizskaidro, kāpēc jūsu ideja ir vajadzīga un kā tā darbosies.
Kopsavilkums un mērķi – īsi uzrakstiet, ko vēlaties sasniegt.
Idejas aktualitāte – paskaidrojiet, kāpēc šī ideja ir svarīga tieši tagad (piemēram, tirgus tendences, problēmu aktualitāte).
Problēma un risinājums – aprakstiet, kādu konkrētu problēmu risināt un ar kādu pieeju.
Esošā stadija un potenciāls – vai ideja ir tikai sākumposmā, vai jau ir skices/prototips. Aprakstiet, kā to var attīstīt tālāk.
Mērķa grupa – kas būs jūsu lietotāji vai klienti (piemēram, studenti, skolotāji, uzņēmumi, iestādes).
Tirgus situācija – kas jau šobrīd pastāv šajā jomā un ar ko jūs atšķiraties.
Padoms: pievienojiet skaitļus, piemērus vai atsauces, kas apliecina, ka problēma ir reāla.
3. Pieeja un metodes
Šeit jāparāda, kā praktiski īstenosiet ideju.
Kādas metodes vai tehnoloģijas izmantosiet? (piem., mākslīgā intelekta modeļi, dizaina domāšanas darbnīcas, aptaujas).
Kādas būs galvenās darbības, lai nonāktu pie rezultāta?
Kāda ir jūsu risinājuma unikalitāte un priekšrocības salīdzinājumā ar citiem?
4. Komandas apraksts
Katrs komandas dalībnieks aizpilda atsevišķu tabulas lauku.
Norādiet:
studiju iestādi, programmu un līmeni,
stiprās puses un kompetences,
pienākumus komandā (piemēram, projekta vadība, tehniskais izstrādātājs, tirgus izpēte, dizains),
motivāciju piedalīties,
profesionālo ieguvumu (piemēram, vēlos iegūt pieredzi projektu vadībā vai prototipu izstrādē).
Padoms: komisija pozitīvi vērtē starpdisciplināras komandas, kurās pārstāvētas dažādas jomas.
5. Darba plāns
Izveidojiet grafiku 3 mēnešiem, kurā skaidri redzams:
uzdevums katram mēnesim,
vēlamais rezultāts vai starpmērķis.
Piemērs:
1. mēnesis – idejas precizēšana, tirgus izpēte.
2. mēnesis – idejas koncepcijas vai prototipa izstrāde
3. mēnesis – gala koncepcija/prototips un prezentācija.
6. Budžeta veidlapa
Atsevišķi jāaizpilda budžeta tabula.
Norādiet:
Materiālu un pakalpojumu izmaksas – piemēram, prototipa materiāli, testēšanas aprīkojuma noma.
Individuālās konsultācijas – eksperti, konsultanti.
Mobilitātes izmaksas – braucieni, komandējumi Latvijā vai ārvalstīs, konferenču dalības maksas.
Pie katras pozīcijas:
Ierakstiet summu,
Norādiet pakalpojuma sniedzēju (ja zināms),
Norādiet kā šī pozīcija kalpos pieteikumā aprakstīto rezultātu sasniegšanai,
Pievienojiet pamatojošus dokumentus (piem., cenu aptauja, oficiālas cenas no mājaslapām).
Padoms: komisija ļoti rūpīgi vērtē budžeta pamatojumu – nepietiek ar vispārīgu “materiāliem 200 EUR”, jānorāda konkrēti.
7. Apliecinājumi
Pieteikuma beigās jāatzīmē, ka:
esat iepazinušies ar programmas nolikumu,
sniegtā informācija ir patiesa,
šobrīd neīstenojat šo pašu ideju citā programmā,
piekrītat personas datu apstrādei.
Biežāk pieļautās kļūdas:
Pieteikums ir pārāk vispārīgs – trūkst konkrētu datu.
Netiek norādīta mērķa grupa vai tirgus situācija.
Komandas motivācija nav skaidri izskaidrota.
Budžets nepamato izmaksas ar dokumentiem.
Padomi veiksmīgam pieteikumam:
Rakstiet konkrēti un skaidri – izvairieties no liekvārdības.
Pievienojiet datus vai piemērus, kas apliecina idejas aktualitāti.
Uzsvērt komandas dažādību – tas ir plus vērtēšanā.
Ieplānojiet reālistiskus starpmērķus.
Budžetu veidojiet detalizēti un pamatoti.
Elektroenerģētikas sistēma Eiropā strauji mainās – pieaug decentralizētā elektroenerģijas ražošana, elektrotransporta izmantošana, elektrifikācija rūpniecībā kā arī digitālo tehnoloģiju integrācija tīklu pārvaldībā. Tas rada jaunus izaicinājumus sadales sistēmas operatoriem: divvirzienu jaudas plūsmas, slodžu svārstības, infrastruktūras jaudas ierobežojumi, nepieciešamība pēc elastības risinājumiem un arvien lielāka datu loma tīkla pārvaldībā.
Lai veicinātu inovāciju ideju attīstību šajā jomā, studentu komandas aicinātas strādāt pie sekojošiem izaicinājumiem.
1. Elektrotransporta integrācija sadales tīklā
Elektrotransporta straujā izplatība būtiski ietekmē elektroenerģijas patēriņa struktūru. Vienlaicīga transportlīdzekļu uzlāde dzīvojamajos rajonos vai uzņēmumu teritorijās var radīt lokālas slodzes maksimumus.
Iespējamie attīstības virzieni:
- viedās uzlādes (smart charging) algoritmi un platformas
- elektroauto uzlādes slodžu prognozēšana
- uzlādes infrastruktūras plānošanas rīki pašvaldībām vai uzņēmumiem
- Uzladēs infrastruktūras attīstīšana blīvi apdzīvotās vietās (mikrorajonos).
2. Enerģijas uzkrāšanas risinājumi tīkla stabilitātei
Enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas var palīdzēt izlīdzināt elektroenerģijas patēriņa un ražošanas svārstības.
Iespējamie attīstības virzieni:
- optimālu vietu noteikšana bateriju uzkrājējiem sadales tīklā
- lokālu enerģijas uzkrāšanas risinājumu izmantošana kopienās
- ekonomiskie un tehniskie modeļi bateriju izmantošanai tīkla balansēšanā
3. Pieprasījuma elastības (Demand Response) risinājumi
Patēriņa elastība kļūst par būtisku instrumentu elektroenerģijas sistēmas stabilitātei.
Iespējamie attīstības virzieni:
- digitāli rīki patēriņa optimizēšanai B2C un/ vai B2B segmentiem
- motivācijas mehānismi patēriņa pārcelšanai uz zemākas slodzes stundām
- automatizēti enerģijas pārvaldības risinājumi B2C un/ vai B2B segmentiem
4. Elastības pakalpojumu tirgus attīstība
Nākotnē sadales sistēmas operatoriem būs nepieciešams arvien vairāk elastības pakalpojumu, ko var nodrošināt dažādi tirgus dalībnieki.
Iespējamie attīstības virzieni:
- digitāla platforma elastības pakalpojumu koordinēšanai
- lokālu elastības resursu identificēšanas rīki
- jauni sadarbības modeļi starp patērētājiem, uzņēmumiem un tīkla operatoru
- agregācijas pakalpojumu ietekme uz esošo infrastruktūru un pakalpojuma attīstība
5. Rūpniecības elektrifikācijas veicināšana
Pāreja uz elektrificētiem procesiem rūpniecībā ir viens no galvenajiem enerģētikas dekarbonizācijas virzieniem.
Iespējamie attīstības virzieni:
- uzņēmumu elektrifikācijas potenciāla novērtēšanas rīki
- investīciju aprēķinu modeļi enerģijas pārejai
- tehnoloģiski un ekonomiski scenāriji energoietilpīgām nozarēm
6. Tīkla infrastruktūras stāvokļa monitorings un prognozēšana
Lielas infrastruktūras uzturēšana prasa efektīvus diagnostikas un prognozēšanas risinājumus.
Iespējamie attīstības virzieni:
- datu analīzes rīki bojājumu prognozēšanai
- sensoru un IoT tehnoloģiju izmantošana infrastruktūras monitorēšanai
- analītiskie modeļi transformatoru vai līniju nolietojuma novērtēšanai
7. Energosistēmas noturība un mikrotīkli
Ekstremāli laikapstākļi, infrastruktūras bojājumi vai energoapgādes krīzes palielina interesi par lokāliem enerģijas risinājumiem.
Iespējamie attīstības virzieni:
- mikrotīklu arhitektūras kritiskajai infrastruktūrai
- autonomu enerģijas sistēmu risinājumi pašvaldībām vai uzņēmumiem
- atjaunojamās enerģijas un bateriju kombinācijas krīzes situācijām
- zemu izmaksu off-grid risinājumi mājsaimniecībām/ lauku viensētām.
8. Elektroauto kā enerģijas sistēmas resurss (Vehicle-to-Grid)
Elektrotransporta baterijas potenciāli var kalpot kā decentralizēti enerģijas uzkrājēji.
Iespējamie attīstības virzieni:
- elektroauto integrācija elektroenerģijas balansēšanā
- tehnoloģiskie risinājumi divvirzienu uzlādei
- biznesa modeļi elektroauto īpašnieku iesaistei
9. Digitālais Sadales tīkls modelis
Enerģētikas sistēmu pārvaldībā arvien lielāku lomu ieņem datu analīze un digitālie simulācijas rīki.
Iespējamie attīstības virzieni:
- sadales tīkla digitālie dvīņi (digital twin)
- slodzes prognozēšanas rīki dažādiem attīstības scenārijiem
- datu vizualizācijas platformas infrastruktūras plānošanai
10. Jauni pakalpojumi sadales sistēmas operatora ekosistēmā
Enerģētikas transformācija rada iespējas attīstīt jaunus pakalpojumus un biznesa modeļus.
Iespējamie attīstības virzieni:
- datu platformas enerģijas lietotājiem
- jauni pakalpojumi elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstībai
- enerģijas kopienu vai lokālo tirgu risinājumi
11. Elektroenerģijas uzkrāšana
Kādi ir inovatīvi, pieejami un videi draudzīgi uzkrāšanas risinājumi?
12. Mākslīgais intelekts enerģētikā
Kā izmantot MI, lai prognozētu patēriņu vai optimizētu tīklu darbību?
13. Klimata pārmaiņu ietekme uz enerģētiku
Kā enerģētikas uzņēmumi var pielāgoties klimata riskiem?
14. Vēja un saules parku attīstība
Kā padarīt AER infrastruktūras izbūvi ātrāku un sabiedrībai pieņemamāku?
15. Sabiedrības izglītošana par enerģētiku
Kā pārvarēt mītus un veicināt izpratni par enerģētikas pārmaiņām?
16. Biznesa klientu elektrifikācijas veicināšana
Kā motivēt uzņēmumus pāriet uz elektrificētiem risinājumiem?
17. Jauni biznesa modeļi enerģētikā
Kādi jauni pakalpojumi vai produkti būtu attīstāmi Latvenergo nākotnē?
18. Sabiedrības līdzdalība enerģētikas pārveidē
Kā iesaistīt iedzīvotājus enerģijas ražošanā un patēriņā?
19. Kodolenerģijas izmantošana datu centru elektroapgādei
Kādas jaunas SMR tehnoloģijas izmantot IT virziena vajadzībām?
20. Optimizācija tehnoloģisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanā
Kā ar datu analītiku un matemātisko modelēšanu izveidot rīku vai metodi ar kuras palīdzību optimizēt lēmumu pieņemšanas procesus enerģetikas nozarē?
Atslēgas vārdi: elektrifikācija, uzlāde, baterijas, BESS, jauda, balansēšana, drošība, energo kopienas, infrastruktūra, dati, droni, baterijas, mikrotīkli, siltuma uzkrāšana, mākslīgais intelekts, datu analīze, prognozēšana, klimata pārmaiņas, noturība, ilgtspēja, vēja parki, sabiedrības iesaiste, atļauju process, komunikācija, izglītošana, sabiedrības uztvere, B2B, elektrifikācija, enerģijas patēriņa pieaugums, Energy-as-a-Service, inovācijas, jauni tirgi, enerģijas kopienas, līdzdalība, decentralizācija, kodolenerģija, MI, investīcijas, zaļā enerģija, eksports, optimizācija, matemātiskā modelēšana, lēmumu pieņemšana.
Sadales elektroenerģijas tīkls kļūst arvien sarežģītāks – pieaug decentralizēto ražotāju skaits, elektrifikācija transportā un rūpniecībā, kā arī pieprasījums pēc elastīgiem enerģijas risinājumiem. Lai nodrošinātu stabilu, drošu un efektīvu tīkla darbību nākotnē, nepieciešami jauni tehnoloģiski un organizatoriski risinājumi.
Studentu komandas aicinātas izstrādāt idejas un prototipus, kas palīdzētu risināt kādu no zemāk definētajiem problēmjautājumiem.
1. Kā efektīvāk prognozēt elektroenerģijas patēriņa pieaugumu konkrētās teritorijās?
Strauja urbanizācija, elektrotransporta attīstība un jaunu uzņēmumu ienākšana var būtiski palielināt elektroenerģijas patēriņu konkrētos rajonos.
Problēmjautājums:
Kā izveidot rīku vai metodoloģiju, kas palīdz prognozēt slodzes pieaugumu konkrētās teritorijās, izmantojot dažādus datu avotus (piemēram, attīstības plānus, būvniecības projektus, mobilitātes datus)?
2. Kā samazināt lokālos slodzes maksimumus sadales tīklā?
Dažos tīkla punktos slodze pīķa stundās var pārsniegt infrastruktūras kapacitāti.
Problēmjautājums:
Kādi digitāli vai tehnoloģiski risinājumi varētu palīdzēt samazināt vai izlīdzināt patēriņa maksimumus bez būtiskas infrastruktūras paplašināšanas?
3. Kā optimāli integrēt elektroauto uzlādi sadales tīklā?
Elektroauto uzlādes infrastruktūras strauja attīstība var radīt jaunus slodzes pīķus dzīvojamajos rajonos vai industriālajās teritorijās.
Problēmjautājums:
Kā plānot un vadīt elektroauto uzlādi, lai samazinātu tās ietekmi uz tīkla stabilitāti?
4. Kā efektīvāk izmantot bateriju uzkrāšanas tehnoloģijas sadales tīklā?
Enerģijas uzkrāšana var palīdzēt balansēt tīklu un samazināt slodzes svārstības.
Problēmjautājums:
Kā noteikt optimālās vietas un lietošanas scenārijus bateriju uzkrāšanas sistēmām sadales tīklā?
5. Kā motivēt uzņēmumus un mājsaimniecības piedalīties elastības pakalpojumos?
Pieprasījuma elastība var kļūt par nozīmīgu instrumentu tīkla balansēšanā.
Problēmjautājums:
Kādi digitāli rīki, ekonomiskie stimuli vai sadarbības modeļi varētu veicināt patērētāju iesaisti elastības pakalpojumos?
6. Kā uzlabot sadales tīkla infrastruktūras bojājumu prognozēšanu?
Laicīga bojājumu identificēšana var samazināt elektroapgādes pārtraukumu risku.
Problēmjautājums:
Kā izmantot sensorus, datu analīzi un mākslīgo intelektu, lai prognozētu potenciālos infrastruktūras bojājumus?
7. Kā uzlabot elektroapgādes noturību ekstremālos apstākļos?
Vētras, meža ugunsgrēki vai citi ārkārtas apstākļi var būtiski ietekmēt elektroapgādes infrastruktūru.
Problēmjautājums:
Kādi tehnoloģiskie vai organizatoriskie risinājumi varētu uzlabot sadales tīkla noturību un ātrāku atjaunošanu pēc bojājumiem?
8. Kā efektīvāk integrēt decentralizēto elektroenerģijas ražošanu sadales tīklā?
Mājsaimniecību un uzņēmumu saules paneļi arvien biežāk kļūst par daļu no elektroenerģijas sistēmas.
Problēmjautājums:
Kā labāk pārvaldīt decentralizēto elektroenerģijas ražošanu, lai izvairītos no sprieguma svārstībām vai lokālām pārslodzēm?
9. Kā izmantot elektroenerģijas datus jaunu pakalpojumu attīstībai?
Viedie skaitītāji rada lielu datu apjomu par elektroenerģijas patēriņu.
Problēmjautājums:
Kā šos datus izmantot, lai attīstītu jaunus pakalpojumus enerģijas lietotājiem vai tīkla operatoram?
10. Kā veicināt rūpniecības elektrifikāciju bez pārmērīgas tīkla infrastruktūras paplašināšanas?
Rūpniecības elektrifikācija var ievērojami palielināt elektroenerģijas pieprasījumu.
Problēmjautājums:
Kā uzņēmumi var optimizēt elektroenerģijas patēriņu un kādus tehnoloģiskos risinājumus var izmantot, lai samazinātu nepieciešamību pēc papildu tīkla jaudas?
Atslēgas vārdi: elektrifikācija, uzlāde, baterijas, BESS, jauda, balansēšana, drošība, energo kopienas, infrastruktūra, dati, droni.