LU konference
Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas un uzņēmuma ZZ Dats sarūpēto naudas balvu saņēma komanda Pass de stress par projektu “Sieviete kā radītāja”, savukārt Normunda Naumaņa biedrības (NNB) simpātiju balvu – komanda Dālijas ar projektu “Mākslas kritikas Zelta balva”.
Jaudīgo Pass de stress komandu izveidoja dalībnieces Ilze Krišlauka, Dina Zobena, Zane Krūmiņa, Zane Grudule, Katrīna Kūkoja, Eva Eglāja-Kristsone un Ieva Vīvere, kas apvienoja vairāku nozaru spēkus – datu analītikas, programmēšanas un Power BI prasmes, kā arī dziļas zināšanas par kultūras mantojuma nozari. Uzvarējušajā projektā “Sieviete kā radītāja” no Digitālās bibliotēkas satura datiem izveidots pārskats par sieviešu kā autoru pārstāvniecību šīs kultūras mantojuma krātuves datos. Projekta veidotājas noskaidrojušas, ka sievietes kā autores norādītas 18,4 procentiem no 642 040 kultūras mantojuma objektiem. Kā norāda projekta autores, “vīriešu darbs bieži atstājis monumentālas pēdas, sievietes radītais ir gaistošāks, maigāks, trauslāks, bet ne mazāk nozīmīgs. Sākotnēji biežāk tapis ikdienas, nevis publiskajā telpā, kas izskaidro arī statistisko disbalansu. Tomēr sievietes ir klātesošas gandrīz visās jomās — literatūrā, periodikā, mūzikā un nošu izdevumos; vizuālajā mākslā, fotogrāfijā, lietišķajā mākslā; arhīvu dokumentos, afišās, skaņu ierakstos, kā arī mūsdienu digitālajā saturā.” Objektu skaita ziņā gan pazīstami, gan mazpazīstami vārdi – tā, piemēram, visvairāk objektu Skrīveru fotogrāfei Marta Pļaviņai.
Komanda Dālijas – Ruta Beināre, Kārlis Kanders, Anete Saulīte-Stačkune, Marta Kivkule, Matīss Bolšteins un Sandija Dzērve –
projektā “Mākslas kritikas Zelta balva” analizēja datus par 11 356 recenzijām, kas publicētas no 2015. līdz 2025. gadam, nosakot ražīgāko kritiķi, mūža ieguldījumu, uzlecošo zvaigzni un daudzbalsīgāko platformu. Tā, piemēram, literatūrā visvairāk recenziju 10 gadu laikā sarakstījusi Bārbala Simsone, vizuālajā mākslā – Aiga Dzalbe, teātra jomā – Atis Rozentāls, mūzikā – Armands Znotiņš, operas jomā – Jegors Jerohomovičs. Par daudzbalsīgāko platformu atzīts portāls Satori – šis mērījums iegūts, piemērojot Šenona daudzveidības indeksu, kas ļauj izlīdzsvarot viena autora viedokļa dominanci, kas nereti sastopama kultūras medijos, kas regulāri publicē recenzijas.
Kultūras datu vizualizācijas hakatonu organizēja LNB ar LU Inovāciju un akselerācijas centru (LU IAC). Atbalstītāji: LATA, ZZ Dats, Scandic Fusion, NN biedrība, Datu skola. Latvijas Nacionālā bibliotēka izsaka personīgu pateicību Scandic Fusion datu analītiķiem Alīnai Drazdovskim un Aivim Brutānam, Emergn Latvia vadītājam un LU pētniekam Aldim Ērglim, LATA valdes priekšsēdētajam Rolandam Strazdiņam, NN biedrības valdes priekšēdētājam Ingum Bērziņam, LU IAC direktorei Gunitai Deksnei, LU IAC projekta vadītājai Kristai Lotko, mentoriem Rita Žukai, Jurim Krastam, Mihailam Korčevsikim, Agatei Jarmakovičai, Artūram Žoglam, Ivetai Andersonei, Aigaram Mačiņam, Pēterim Jurčenko, kā arī LU bakalaura programmas “Kultūrvides mantojuma izpēte un aizsardzība” pasniedzējām Karinai Stankevičai un Olgai Sozinovai.
Pasākumu finansiāli atbalsta Valsts pētījumu programmas “Digitālās humanitārās zinātnes” projekts “Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā”/DHELI (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) (2022–2025).
 noslēdzies sešu nedēļu ilgais Kultūras datu vizualizācijas hakatons, kurā komandas veidoja Power BI interaktīvās vizualizācijās balstītus datu stāstus par Digitālās bibliotēkas un mākslu kritikas datu kopām. Hakatona galveno balvu iegūst inovatīvā programmētāju un kultūras mantojuma pētnieču komanda "Pass de stress".){kind=link}