LU konferenceEUDIS Defence Hackathon 2026 Latvia
Latvijas Universitāte aicina uzņēmējus, jaunuzņēmumus, studentus, pētniekus, inženierus un tehnoloģiju izstrādātājus pieteikties EUDIS Defence Hackathon 2026 Latvia, kas norisināsies 2026. gada 15.–17. oktobrī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā Rīgā.
EUDIS Defence Hackathon ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas vienlaikus norisinās astoņās Eiropas valstīs un pulcē komandas, lai radītu inovatīvus risinājumus Eiropas drošības un aizsardzības vajadzībām. Latvijā hakatonu organizē Latvijas Universitāte sadarbībā ar valsts, aizsardzības un inovāciju ekosistēmas partneriem.
Kam paredzēts hakatons?
Hakatons ir paredzēts komandām, kurām jau ir MVP, prototips vai validēta ideja un kuras vēlas pielāgot savu risinājumu aizsardzības nozarei. Trīs dienu laikā dalībnieki strādās kopā ar aizsardzības nozares ekspertiem, mentoriem un industrijas pārstāvjiem, pilnveidojot savu produktu un pārbaudot tā potenciālu reālām aizsardzības vajadzībām.
Šī gada hakatona tēma ir "Autonomy on the Battlefield", un komandas varēs izstrādāt risinājumus vienā no trim izaicinājumiem:
GNSS-Denied Navigation – autonoma navigācija bez GPS/GNSS signāla;
Swarm Coordination – autonomu sistēmu koordinēta darbība un sadarbība;
Autonomous Border Shield – zemu lidojošu draudu atklāšana, klasificēšana un prioritizēšana.
Kādas iespējas iegūs dalībnieki?
Hakatona laikā komandām būs iespēja:
Validēt savu risinājumu kopā ar aizsardzības nozares ekspertiem un gala lietotājiem
Pilnveidot produktu vai pakalpojumu aizsardzības pielietojumam
Saņemt individuālu mentoringu no nozares profesionāļiem
Izmantot Latvijas Universitātes OpenLab prototipēšanas infrastruktūru
testēt risinājumus sadarbībā ar hakatona partneriem specializētās testēšanas vidēs
veidot kontaktus ar Eiropas aizsardzības inovāciju ekosistēmas pārstāvjiem
Katras valsts uzvarētāju komandas iegūs iespēju piedalīties divu mēnešu mentoringa programmā, kuras laikā saņems vairāk nekā 40 stundas mentoru atbalsta, pilnveidos savu risinājumu un prezentēs to Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjiem. Savukārt trīs labākās komandas Eiropas mērogā iegūs iespēju prezentēt savu risinājumu starptautiskā augsto tehnoloģiju pasākumā.
Kādas būs hakatona balvas?
Latvijas hakatona kopējais balvu fonds ir 10 000 EUR, ko nodrošina Latvijas Universitātes fonds:
1. vieta – 5 000 EUR;
2. vieta – 3 000 EUR;
3. vieta – 1 500 EUR;
Specbalva – 500 EUR.
Papildus uzvarētāju komanda saņems 5 000 EUR produkta vai pakalpojuma tālākai attīstībai (de minimis atbalsts), ko nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Kas var piedalīties?
Dalībniekiem jābūt vismaz 18 gadus veciem, Eiropas Savienības dalībvalsts, Norvēģijas vai Ukrainas pilsoņiem, un hakatonā jāpiedalās klātienē visas norises laikā. Komandā jābūt vismaz diviem dalībniekiem.
15. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) noslēdzies sešu nedēļu ilgais Kultūras datu vizualizācijas hakatons, kurā komandas veidoja Power BI interaktīvās vizualizācijās balstītus datu stāstus par Digitālās bibliotēkas un mākslu kritikas datu kopām. Hakatona galveno balvu iegūst inovatīvā programmētāju un kultūras mantojuma pētnieču komanda "Pass de stress".
Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas un uzņēmuma ZZ Dats sarūpēto naudas balvu saņēma komanda Pass de stress par projektu “Sieviete kā radītāja”, savukārt Normunda Naumaņa biedrības (NNB) simpātiju balvu – komanda Dālijas ar projektu “Mākslas kritikas Zelta balva”.
Jaudīgo Pass de stress komandu izveidoja dalībnieces Ilze Krišlauka, Dina Zobena, Zane Krūmiņa, Zane Grudule, Katrīna Kūkoja, Eva Eglāja-Kristsone un Ieva Vīvere, kas apvienoja vairāku nozaru spēkus – datu analītikas, programmēšanas un Power BI prasmes, kā arī dziļas zināšanas par kultūras mantojuma nozari. Uzvarējušajā projektā “Sieviete kā radītāja” no Digitālās bibliotēkas satura datiem izveidots pārskats par sieviešu kā autoru pārstāvniecību šīs kultūras mantojuma krātuves datos. Projekta veidotājas noskaidrojušas, ka sievietes kā autores norādītas 18,4 procentiem no 642 040 kultūras mantojuma objektiem. Kā norāda projekta autores, “vīriešu darbs bieži atstājis monumentālas pēdas, sievietes radītais ir gaistošāks, maigāks, trauslāks, bet ne mazāk nozīmīgs. Sākotnēji biežāk tapis ikdienas, nevis publiskajā telpā, kas izskaidro arī statistisko disbalansu. Tomēr sievietes ir klātesošas gandrīz visās jomās — literatūrā, periodikā, mūzikā un nošu izdevumos; vizuālajā mākslā, fotogrāfijā, lietišķajā mākslā; arhīvu dokumentos, afišās, skaņu ierakstos, kā arī mūsdienu digitālajā saturā.” Objektu skaita ziņā gan pazīstami, gan mazpazīstami vārdi – tā, piemēram, visvairāk objektu Skrīveru fotogrāfei Marta Pļaviņai.
Komanda Dālijas – Ruta Beināre, Kārlis Kanders, Anete Saulīte-Stačkune, Marta Kivkule, Matīss Bolšteins un Sandija Dzērve –
projektā “Mākslas kritikas Zelta balva” analizēja datus par 11 356 recenzijām, kas publicētas no 2015. līdz 2025. gadam, nosakot ražīgāko kritiķi, mūža ieguldījumu, uzlecošo zvaigzni un daudzbalsīgāko platformu. Tā, piemēram, literatūrā visvairāk recenziju 10 gadu laikā sarakstījusi Bārbala Simsone, vizuālajā mākslā – Aiga Dzalbe, teātra jomā – Atis Rozentāls, mūzikā – Armands Znotiņš, operas jomā – Jegors Jerohomovičs. Par daudzbalsīgāko platformu atzīts portāls Satori – šis mērījums iegūts, piemērojot Šenona daudzveidības indeksu, kas ļauj izlīdzsvarot viena autora viedokļa dominanci, kas nereti sastopama kultūras medijos, kas regulāri publicē recenzijas.
Kultūras datu vizualizācijas hakatonu organizēja LNB ar LU Inovāciju un akselerācijas centru (LU IAC). Atbalstītāji: LATA, ZZ Dats, Scandic Fusion, NN biedrība, Datu skola. Latvijas Nacionālā bibliotēka izsaka personīgu pateicību Scandic Fusion datu analītiķiem Alīnai Drazdovskim un Aivim Brutānam, Emergn Latvia vadītājam un LU pētniekam Aldim Ērglim, LATA valdes priekšsēdētajam Rolandam Strazdiņam, NN biedrības valdes priekšēdētājam Ingum Bērziņam, LU IAC direktorei Gunitai Deksnei, LU IAC projekta vadītājai Kristai Lotko, mentoriem Rita Žukai, Jurim Krastam, Mihailam Korčevsikim, Agatei Jarmakovičai, Artūram Žoglam, Ivetai Andersonei, Aigaram Mačiņam, Pēterim Jurčenko, kā arī LU bakalaura programmas “Kultūrvides mantojuma izpēte un aizsardzība” pasniedzējām Karinai Stankevičai un Olgai Sozinovai.
Pasākumu finansiāli atbalsta Valsts pētījumu programmas “Digitālās humanitārās zinātnes” projekts “Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā”/DHELI (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) (2022–2025).
No 17. līdz 19. oktobrim Latvijas Universitātes (LU) Dabas mājā norisinājās LU Inovāciju un akselerācijas centra rīkotais hakatons “Student Defence Hackathon”, kurā Latvijas augstskolu studenti izstrādāja inovatīvus risinājumus aizsardzības nozares izaicinājumiem. Pirmo vietu un stipendiju 3000 EUR apmērā ieguva komanda "Celeste" par plug-and-play rezerves risinājumu esošajām navigācijas sistēmām, ko izmanto lielākā daļa bezpilota lidaparātu.
Hakatona uzvarētājkomandas “Celeste” dalībniece pēc uzvaras komentēja: “Paldies dalībniekiem, žūrijai, maniem komandas biedriem un ikvienam, kas ticēja mūsu spēkiem! Darāmā ir daudz, bet mēs darīsim visu iespējamo, lai šis projekts tiktu īstenots!”
Otro vietu un stipendiju 1500 EUR apmērā ieguva komanda "Sprīdītis", kas radīja tuvas darbības rādiusa avārijas/rezerves sakaru līdzekli, savukārt trešo vietu un 500 EUR stipendiju ieguva komanda "OdoLINK" ar risinājumu, kas ļautu savienot kopā dronus. Skatītāju simpātiju balvu ieguva komanda “Simple”.
"Student Defence Hackathon" kopumā piedalījās 20 komandas, no kurām mentori atlasīja 13, kas noslēgumā prezentēja savus izstrādātos risinājumus, demonstrējot gan tehnisku izdomu, gan izpratni par aizsardzības nozares vajadzībām.
Studentu idejas aptvēra plašu tēmu spektru - no uzlabotas militārās mobilitātes līdz energoefektīvām un drošām tehnoloģijām darbam sarežģītos apstākļos. Tika izstrādāti risinājumi, kas paredzēti, piemēram, drošai komunikācijai un datu pārraidei bez GNSS, autonomu ierīču un dronu koordinācijai, mīnu un citu draudu noteikšanai ar mākslīgā intelekta palīdzību, kā arī pārnēsājamām enerģētikas sistēmām un sensoru tīkliem kara lauka apstākļiem.
Komandas radīja gan tehniskus prototipus, gan programmatūras risinājumus, kas palīdzētu padarīt aizsardzības procesus efektīvākus, drošākus un ilgtspējīgākus. Komandas ar savu radošumu un mērķtiecību pierādīja, ka inovatīvas idejas var kļūt par reāliem risinājumiem un sniegt ieguldījumu aizsardzības nozares attīstībā!
Hakatona žūriju pārstāvēja četri eksperti - Gunita Deksne, LU Inovāciju un akselerācijas centra direktore, Kārlis Bērziņš, “SUBmerge Baltic” izpilddirektors un līdzdibinātājs, Māra Ūbele, Aizsardzības ministrijas Aizsardzības Industrijas un inovāciju politikas departamenta Inovāciju un pētniecības politikas nodaļas vecākā eksperte un Andis Zeltiņš, “Origin Robotics” vadošais mehāniskais inženieris, kuri, balstoties uz savām zināšanām un pieredzi, vērtēja studentu paveikto hakatona laikā.
Latvijas Universitātes Inovāciju un akselerācijas centrs izsaka pateicību visiem “Student Defence Hackathon” dalībniekiem, mentoriem, žūrijas pārstāvjiem un partneriem par sniegto atbalstu, ieguldīto laiku, enerģiju un idejām!
“Student Defence Hackathon” organizēja LU Inovāciju un akselerācijas centrs sadarbībā ar jauniešu organizāciju “The Raccoons”. Pasākumu atbalstīja Aizsardzības ministrija.
Pasākumu organizē LU Inovāciju un akselerācijas centrs ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.7/1/25/A/005 "Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem" ietvaros.
No 14. līdz 17. jūlijam viesu namā “Vecmuiža” norisinājās Latvijas Universitātes (LU) organizētais hakatons “CoLab: Digitalization”, kurā 28 studenti no dažādām studiju programmām apvienojās komandās, lai trīs dienu laikā izstrādātu risinājumus 27 Latvijas uzņēmumu digitalizācijas vajadzībām.
“CoLab: Digitalization” ir vairāk nekā tikai hakatons - tā ir intensīva ideju attīstības nometne, kur studenti kopā ar mentoriem un nozares ekspertiem risina reālas uzņēmumu problēmas, attīstot digitālus risinājumus no idejas līdz prototipam. Pasākums sākās 14. jūlijā Rīgā, kur studenti iepazinās ar uzņēmumu izaicinājumiem un veidoja komandas, bet turpinājās viesu namā “Vecmuiža”, kur trīs dienas notika intensīvs darbs, mentoringa sesijas, praktiskas darbnīcas un saliedēšanās aktivitātes, radot vidi gan profesionālai izaugsmei, gan draudzībai un kopā būšanai.
“Ir patiess prieks redzēt, ka jauniešu enerģija un zināšanas, apvienotas ar reāliem izaicinājumiem, spēj radīt digitālus risinājumus, kas tiešām maina uzņēmumu ikdienu. “CoLab: Digitalization” nav tikai hakatons, tas ir starta punkts nākotnes inovācijām un sadarbībai starp akadēmisko vidi un industriju,” uzsver hakatona organizatore Katrīna Buša.
Hakatona noslēgumā komandas prezentēja savus risinājumus žūrijai, kas īpaši izcēla trīs komandas – APPiņi, 3+1 un Studenti entuziasti, starp tām sadalot kopējo naudas balvu 1500 eiro apmērā par inovatīviem, pielietojamiem un detalizēti izstrādātiem digitālajiem risinājumiem.
Žūriju pārstāvēja četri eksperti – Gunita Deksne, LU Inovāciju un akselerācijas centra direktore, Maksims Inpuškins, Chili Labs mobilo lietotņu izstrādātājs, Luīze Dārta Sietiņa, TechChill COO, The Crowd līdzdibinātāja un Jurijs Jastržembskis, LU Inovāciju un akselerācijas centra Tehnoloģiju un inovāciju pārneses vadošais eksperts, kuri ar savu pieredzi un zināšanām palīdzēja izvērtēt labākos risinājumus.
Hakatona balvu nodrošina LU Inovāciju un akselerācijas centra mecenātu ziedojumi, ko administrē LU Fonds.
Studentus visa hakatona laikā atbalstīja pieci aizrautīgi un pieredzējuši mentori. Viņi uzdeva pareizos jautājumus, iedrošināja, izaicināja un palīdzēja nonākt līdz funkcionāliem risinājumiem. Liels paldies Artim Dauginam, Madarai Meierei, Luīzei Dārtai Sietiņai, Maksimam Inpuškinam un Kristapam Cīrulim par enerģiju, laiku un vērtīgajiem padomiem!
Hakatonu “CoLab: Digitalization” organizēja LU Inovāciju un akselerācijas centrs. Tā tapšanu atbalstīja Merrild, Rudy’s Kombucha, Hematogenas Vita+, Cannelle Bakery, Bella un Redbull, Latvijas Universitātes fonds, Latvijas IT klasteris.
