Hakatons
Hakatons ir tematisks 24 līdz 72 stundu pasākums, kura laikā studenti veido komandas, lai risinātu nozares vai sabiedrībai aktuālus izaicinājumus. Katrs hakatons ir vērsta uz stratēģiski nozīmīgām jomām, piemēram, mākslīgais intelekts, izglītības tehnoloģijas un iekšējā un ārējā drošība. Pasākuma mērķis ir veicināt starpdisciplināru sadarbību, radot jaunus konceptus, pieejas vai prototipus, kurus pēc tam var attīstīt pirmsinkubācijas programmās.
Hakatona sākumā ideju autori prezentē savas idejas, un dalībnieki veido komandas. Hakatona laikā komandām ir pieejams atbalsts no ekspertiem un mentoriem - nozares profesionāļi un akadēmiskās vides pārstāvji sniedz konsultācijas par ideju attīstību, tehnoloģisko realizāciju, lietotāju vajadzību izpēti, biznesa modeļiem un prezentēšanas prasmēm. Komandām ir pieejami arī LU OpenLab resursi prototipu izstrādei, piemēram, 3D printeri un lāzergriezējs. Pasākums noslēdzas ar ideju prezentācijām žūrijai, kas izvērtē sasniegtos rezultātus.
Studējošo ieguvumi:
Praktiskā pieredze - Iespēja 24–72 stundu laikā radīt jaunus konceptus vai prototipus.
Mentoru atbalsts - Piekļuve nozares profesionāļu un akadēmiskās vides pārstāvju atbalstam un konsultācijām.
Resursi un infrastruktūra - Iespēja izmantot LU OpenLab resursus prototipu izstrādei.
Balvas un stipendijas - Labākās komandas saņem vienreizējas stipendijas par godalgotām vietām.
Turpmāka attīstība - Iespēja turpināt idejas attīstību pirmsinkubācijas programmā.
Hakatonus ir plānots organizēt regulāri, katru reizi fokusējoties uz atšķirīgām tematiskajām jomām. Tas veicinās studentu inovācijas potenciālu un stiprinās inovāciju ekosistēmu. Hakatona laikā identificētos risinājumus var attīstīt tālāk sadarbībā ar uzņēmumiem vai organizācijām, kas ir izvirzījuši izaicinājumus, tādējādi radot reālus sadarbības projektus un prakses iespējas.
Pasākumu organizē LU Inovāciju un akselerācijas centrs ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.7/1/25/A/005 "Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem" ietvaros.

15. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) noslēdzies sešu nedēļu ilgais Kultūras datu vizualizācijas hakatons, kurā komandas veidoja Power BI interaktīvās vizualizācijās balstītus datu stāstus par Digitālās bibliotēkas un mākslu kritikas datu kopām. Hakatona galveno balvu iegūst inovatīvā programmētāju un kultūras mantojuma pētnieču komanda "Pass de stress".
Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas un uzņēmuma ZZ Dats sarūpēto naudas balvu saņēma komanda Pass de stress par projektu “Sieviete kā radītāja”, savukārt Normunda Naumaņa biedrības (NNB) simpātiju balvu – komanda Dālijas ar projektu “Mākslas kritikas Zelta balva”.
Jaudīgo Pass de stress komandu izveidoja dalībnieces Ilze Krišlauka, Dina Zobena, Zane Krūmiņa, Zane Grudule, Katrīna Kūkoja, Eva Eglāja-Kristsone un Ieva Vīvere, kas apvienoja vairāku nozaru spēkus – datu analītikas, programmēšanas un Power BI prasmes, kā arī dziļas zināšanas par kultūras mantojuma nozari. Uzvarējušajā projektā “Sieviete kā radītāja” no Digitālās bibliotēkas satura datiem izveidots pārskats par sieviešu kā autoru pārstāvniecību šīs kultūras mantojuma krātuves datos. Projekta veidotājas noskaidrojušas, ka sievietes kā autores norādītas 18,4 procentiem no 642 040 kultūras mantojuma objektiem. Kā norāda projekta autores, “vīriešu darbs bieži atstājis monumentālas pēdas, sievietes radītais ir gaistošāks, maigāks, trauslāks, bet ne mazāk nozīmīgs. Sākotnēji biežāk tapis ikdienas, nevis publiskajā telpā, kas izskaidro arī statistisko disbalansu. Tomēr sievietes ir klātesošas gandrīz visās jomās — literatūrā, periodikā, mūzikā un nošu izdevumos; vizuālajā mākslā, fotogrāfijā, lietišķajā mākslā; arhīvu dokumentos, afišās, skaņu ierakstos, kā arī mūsdienu digitālajā saturā.” Objektu skaita ziņā gan pazīstami, gan mazpazīstami vārdi – tā, piemēram, visvairāk objektu Skrīveru fotogrāfei Marta Pļaviņai.
Komanda Dālijas – Ruta Beināre, Kārlis Kanders, Anete Saulīte-Stačkune, Marta Kivkule, Matīss Bolšteins un Sandija Dzērve –
projektā “Mākslas kritikas Zelta balva” analizēja datus par 11 356 recenzijām, kas publicētas no 2015. līdz 2025. gadam, nosakot ražīgāko kritiķi, mūža ieguldījumu, uzlecošo zvaigzni un daudzbalsīgāko platformu. Tā, piemēram, literatūrā visvairāk recenziju 10 gadu laikā sarakstījusi Bārbala Simsone, vizuālajā mākslā – Aiga Dzalbe, teātra jomā – Atis Rozentāls, mūzikā – Armands Znotiņš, operas jomā – Jegors Jerohomovičs. Par daudzbalsīgāko platformu atzīts portāls Satori – šis mērījums iegūts, piemērojot Šenona daudzveidības indeksu, kas ļauj izlīdzsvarot viena autora viedokļa dominanci, kas nereti sastopama kultūras medijos, kas regulāri publicē recenzijas.
Kultūras datu vizualizācijas hakatonu organizēja LNB ar LU Inovāciju un akselerācijas centru (LU IAC). Atbalstītāji: LATA, ZZ Dats, Scandic Fusion, NN biedrība, Datu skola. Latvijas Nacionālā bibliotēka izsaka personīgu pateicību Scandic Fusion datu analītiķiem Alīnai Drazdovskim un Aivim Brutānam, Emergn Latvia vadītājam un LU pētniekam Aldim Ērglim, LATA valdes priekšsēdētajam Rolandam Strazdiņam, NN biedrības valdes priekšēdētājam Ingum Bērziņam, LU IAC direktorei Gunitai Deksnei, LU IAC projekta vadītājai Kristai Lotko, mentoriem Rita Žukai, Jurim Krastam, Mihailam Korčevsikim, Agatei Jarmakovičai, Artūram Žoglam, Ivetai Andersonei, Aigaram Mačiņam, Pēterim Jurčenko, kā arī LU bakalaura programmas “Kultūrvides mantojuma izpēte un aizsardzība” pasniedzējām Karinai Stankevičai un Olgai Sozinovai.
Pasākumu finansiāli atbalsta Valsts pētījumu programmas “Digitālās humanitārās zinātnes” projekts “Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā”/DHELI (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) (2022–2025).
No 17. līdz 19. oktobrim Latvijas Universitātes (LU) Dabas mājā norisinājās LU Inovāciju un akselerācijas centra rīkotais hakatons “Student Defence Hackathon”, kurā Latvijas augstskolu studenti izstrādāja inovatīvus risinājumus aizsardzības nozares izaicinājumiem. Pirmo vietu un stipendiju 3000 EUR apmērā ieguva komanda "Celeste" par plug-and-play rezerves risinājumu esošajām navigācijas sistēmām, ko izmanto lielākā daļa bezpilota lidaparātu.
Hakatona uzvarētājkomandas “Celeste” dalībniece pēc uzvaras komentēja: “Paldies dalībniekiem, žūrijai, maniem komandas biedriem un ikvienam, kas ticēja mūsu spēkiem! Darāmā ir daudz, bet mēs darīsim visu iespējamo, lai šis projekts tiktu īstenots!”
Otro vietu un stipendiju 1500 EUR apmērā ieguva komanda "Sprīdītis", kas radīja tuvas darbības rādiusa avārijas/rezerves sakaru līdzekli, savukārt trešo vietu un 500 EUR stipendiju ieguva komanda "OdoLINK" ar risinājumu, kas ļautu savienot kopā dronus. Skatītāju simpātiju balvu ieguva komanda “Simple”.
"Student Defence Hackathon" kopumā piedalījās 20 komandas, no kurām mentori atlasīja 13, kas noslēgumā prezentēja savus izstrādātos risinājumus, demonstrējot gan tehnisku izdomu, gan izpratni par aizsardzības nozares vajadzībām.
Studentu idejas aptvēra plašu tēmu spektru - no uzlabotas militārās mobilitātes līdz energoefektīvām un drošām tehnoloģijām darbam sarežģītos apstākļos. Tika izstrādāti risinājumi, kas paredzēti, piemēram, drošai komunikācijai un datu pārraidei bez GNSS, autonomu ierīču un dronu koordinācijai, mīnu un citu draudu noteikšanai ar mākslīgā intelekta palīdzību, kā arī pārnēsājamām enerģētikas sistēmām un sensoru tīkliem kara lauka apstākļiem.
Komandas radīja gan tehniskus prototipus, gan programmatūras risinājumus, kas palīdzētu padarīt aizsardzības procesus efektīvākus, drošākus un ilgtspējīgākus. Komandas ar savu radošumu un mērķtiecību pierādīja, ka inovatīvas idejas var kļūt par reāliem risinājumiem un sniegt ieguldījumu aizsardzības nozares attīstībā!
Hakatona žūriju pārstāvēja četri eksperti - Gunita Deksne, LU Inovāciju un akselerācijas centra direktore, Kārlis Bērziņš, “SUBmerge Baltic” izpilddirektors un līdzdibinātājs, Māra Ūbele, Aizsardzības ministrijas Aizsardzības Industrijas un inovāciju politikas departamenta Inovāciju un pētniecības politikas nodaļas vecākā eksperte un Andis Zeltiņš, “Origin Robotics” vadošais mehāniskais inženieris, kuri, balstoties uz savām zināšanām un pieredzi, vērtēja studentu paveikto hakatona laikā.
Latvijas Universitātes Inovāciju un akselerācijas centrs izsaka pateicību visiem “Student Defence Hackathon” dalībniekiem, mentoriem, žūrijas pārstāvjiem un partneriem par sniegto atbalstu, ieguldīto laiku, enerģiju un idejām!
“Student Defence Hackathon” organizēja LU Inovāciju un akselerācijas centrs sadarbībā ar jauniešu organizāciju “The Raccoons”. Pasākumu atbalstīja Aizsardzības ministrija.
Hakatons tika organizēts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.7. pasākuma "Inovāciju granti studentiem" projekta Nr. 1.1.1.7/1/25/A/005 "Latvijas Univeristātes inovāciju granti studentiem" ietvaros.

No 14. līdz 17. jūlijam viesu namā “Vecmuiža” norisinājās Latvijas Universitātes (LU) organizētais hakatons “CoLab: Digitalization”, kurā 28 studenti no dažādām studiju programmām apvienojās komandās, lai trīs dienu laikā izstrādātu risinājumus 27 Latvijas uzņēmumu digitalizācijas vajadzībām.
“CoLab: Digitalization” ir vairāk nekā tikai hakatons - tā ir intensīva ideju attīstības nometne, kur studenti kopā ar mentoriem un nozares ekspertiem risina reālas uzņēmumu problēmas, attīstot digitālus risinājumus no idejas līdz prototipam. Pasākums sākās 14. jūlijā Rīgā, kur studenti iepazinās ar uzņēmumu izaicinājumiem un veidoja komandas, bet turpinājās viesu namā “Vecmuiža”, kur trīs dienas notika intensīvs darbs, mentoringa sesijas, praktiskas darbnīcas un saliedēšanās aktivitātes, radot vidi gan profesionālai izaugsmei, gan draudzībai un kopā būšanai.
“Ir patiess prieks redzēt, ka jauniešu enerģija un zināšanas, apvienotas ar reāliem izaicinājumiem, spēj radīt digitālus risinājumus, kas tiešām maina uzņēmumu ikdienu. “CoLab: Digitalization” nav tikai hakatons, tas ir starta punkts nākotnes inovācijām un sadarbībai starp akadēmisko vidi un industriju,” uzsver hakatona organizatore Katrīna Buša.
Hakatona noslēgumā komandas prezentēja savus risinājumus žūrijai, kas īpaši izcēla trīs komandas – APPiņi, 3+1 un Studenti entuziasti, starp tām sadalot kopējo naudas balvu 1500 eiro apmērā par inovatīviem, pielietojamiem un detalizēti izstrādātiem digitālajiem risinājumiem.
Žūriju pārstāvēja četri eksperti – Gunita Deksne, LU Inovāciju un akselerācijas centra direktore, Maksims Inpuškins, Chili Labs mobilo lietotņu izstrādātājs, Luīze Dārta Sietiņa, TechChill COO, The Crowd līdzdibinātāja un Jurijs Jastržembskis, LU Inovāciju un akselerācijas centra Tehnoloģiju un inovāciju pārneses vadošais eksperts, kuri ar savu pieredzi un zināšanām palīdzēja izvērtēt labākos risinājumus.
Hakatona balvu nodrošina LU Inovāciju un akselerācijas centra mecenātu ziedojumi, ko administrē LU Fonds.
Studentus visa hakatona laikā atbalstīja pieci aizrautīgi un pieredzējuši mentori. Viņi uzdeva pareizos jautājumus, iedrošināja, izaicināja un palīdzēja nonākt līdz funkcionāliem risinājumiem. Liels paldies Artim Dauginam, Madarai Meierei, Luīzei Dārtai Sietiņai, Maksimam Inpuškinam un Kristapam Cīrulim par enerģiju, laiku un vērtīgajiem padomiem!
Hakatonu “CoLab: Digitalization” organizēja LU Inovāciju un akselerācijas centrs. Tā tapšanu atbalstīja Merrild, Rudy’s Kombucha, Hematogenas Vita+, Cannelle Bakery, Bella un Redbull. Īpašs paldies Latvijas Universitātes fondam, Latvijas IT klasterim un ikvienam, kurš ieguldīja savu laiku un enerģiju, lai hakatons būtu patiešām neaizmirstams!