CONFERENCE
Sekcijas mērķis bija sekmēt zināšanu pārnesi un veicināt investīcijām gatavu pētniecības virzienu attīstību, kas ir būtisks priekšnoteikums Latvijas globālās konkurētspējas stiprināšanai. Programma norisinājās angļu valodā, pulcējot pētniekus, akadēmisko personālu, doktorantus un industrijas pārstāvjus no dažādām nozarēm.
Konferences diena LU Zinātņu mājā sākās ar plenārsēdi “Inovāciju ekosistēmas veidošana”, kuru atklāja LU attīstības prorektors Enno Ence. Plenārsēde sniedza stratēģisku un sistēmisku skatījumu uz inovāciju vides attīstību, izceļot ilgtspējīgas sadarbības, zināšanu pārneses un ekosistēmas noturības nozīmi. Ar starptautisku pieredzi dalījās eksperti – Paulina Latko-Durałek, pētniece no Varšavas Tehnoloģiju universitātes Polijā, Mathieu Vafadar, jaunuzņēmumu mentors un uzņēmējs no Francijas un Latvijas, Sara Holland, intelektuālā īpašuma eksperte uzņēmumā “Potter Clarkson” Lielbritānijā, Povilas Žinys, “Plug and Play Tech Centre” direktors Lietuvā, un Marco Rüedi, ārsts, uzņēmējs un dzīvības zinātņu biznesa treneris Šveices inovāciju aģentūrā “Innosuisse”.
Savās uzrunās eksperti iezīmēja būtiskākos inovāciju attīstības principus. Mathieu Vafadar uzsvēra, ka inovācija bieži tiek pārprasta kā pēkšņs ģeniāls atklājums: “Daudzi cilvēki uzskata, ka inovācija ir ģeniāla ideja, kas pēkšņi uzplaiksnī, kaut kas, ko neviens iepriekš nav iedomājies, vai revolucionārs izrāviens. Tomēr realitātē inovācija nozīmē atrisināt reālu vajadzību labāk nekā iepriekš. Patiesa inovācija rodas no spējas izprast un risināt īstas problēmas, nevis tikai no abstrakta radošuma.” Tāpat viņš akcentēja, ka inovācija sākas ar spēju uzdot būtiskus jautājumus un ka nozīmīga loma ir arī darbības izcilībai, ne tikai jaunu produktu radīšanai. Savukārt Marco Rüedi, analizējot Šveices inovāciju modeli, norādīja: “Inovāciju sistēma darbojas tad, kad publiskais finansējums kalpo kā katalizators, nevis aizvietotājs privātajām investīcijām - īstā vērtība rodas sadarbībā.”
Paulina Latko-Durałek savā prezentācijā akcentēja strukturētas inovāciju atbalsta sistēmas nozīmi: “Efektīva inovāciju ekosistēma balstās strukturētā atbalstā - no inkubatora ikdienas mijiedarbības līdz mentoringam un DEMO dienai, kas palīdz validēt idejas un savienot pētniekus ar industriju.” Par inovāciju programmu stratēģisko veidošanu runāja Povilas Žinys, uzsverot: “Spēcīgas inovāciju programmas sākas ar institucionālu apņemšanos un domāšanu globālā mērogā jau no pirmās dienas.” Savukārt Sara Holland akcentēja intelektuālā īpašuma nozīmi inovāciju ekosistēmā: “Intelektuālais īpašums nodrošina juridiskas tiesības kontrolēt izgudrojuma izmantošanu, ļauj gūt ekonomisku atdevi un ir būtisks priekšnoteikums investoru piesaistei - bez tā inovāciju ir grūti aizsargāt un komercializēt.”
Eksperti aplūkoja inovāciju attīstību universitāšu vidē, intelektuālā īpašuma nozīmi, jaunuzņēmumu veidošanās procesus un mehānismus efektīvai pārejai no pētniecības uz tirgu. Plenārsēdi noslēdza ekspertu paneļdiskusija, kuru vadīja LU Inovāciju un akselerācijas centra direktore, asociētā profesore Dr. Gunita Deksne.
Turpinājumā norisinājās sesija “No laboratorijas līdz ikdienai: industrijas rosinātas inovācijas”, kuru vadīja tehnoloģiju un inovāciju pārneses vadošais eksperts Jurijs Jastržembskis. Sesijā tika prezentēti Latvijas Universitātes un industrijas sadarbības projekti, īpaši akcentējot pēdējo trīs gadu laikā īstenotos risinājumus. Dalībnieki iepazinās ar tehnoloģiju pārneses modeļiem, jaunu materiālu un kompozītmateriālu izstrādi, kā arī sadarbības pieejām medicīnas, biozinātņu un citās nozarēs. Tika izcelti arī praktiski piemēri, tostarp lāzertehnoloģiju izmantošana nezāļu apkarošanā, ģenētisko datu pielietojums slimību risku analīzē un inovācijas metalurģijā.
Noslēdzošajā sesijā “Topošā zinātne: ceļā uz nākotnes tehnoloģijām”, kuru vadīja asociētā profesore Dr. Tatjana Glaskova-Kuzmina, tika prezentētas perspektīvas idejas, prototipi un tehnoloģiskie risinājumi ar augstu attīstības potenciālu. Sesija fokusējās uz pētniecības sasaisti ar nākotnes tirgus vajadzībām, aptverot tādas jomas kā jaunas enerģijas un siltuma tehnoloģijas, viedās platformas un sensoru risinājumi, kā arī ilgtspējīgas un videi draudzīgas inovācijas.
Paralēli sesijām norisinājās stenda referātu prezentācijas, kur pētnieki prezentēja jaunākos sasniegumus robotikā, medicīnas tehnoloģijās, aizsardzības inovācijās un citās nozarēs, tādējādi paplašinot iespējas ideju apmaiņai un jaunu sadarbību veidošanai.
Apvienojot zinātnisko izcilību ar praktisko pielietojumu, šī konferences sadaļa veicināja jaunu partnerību veidošanos, investīcijām gatavu pētniecības virzienu attīstību un Latvijas inovāciju kapacitātes stiprināšanu. Pasākums apliecināja Latvijas Universitātes nozīmīgo lomu zinātnē balstītas inovācijas attīstībā, kas sekmē valsts konkurētspēju, eksporta izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību.
